Inta Brikše

Inta Brikše dzimusi 1956. gada 26. augustā Aucē kā vienīgais bērns ģimenē. Visai drīz ģimene pārceļas uz dzīvi Rīgā. Izaugusi un dzīvojusi Teikas apkaimē.

Vidusskolas laikā, 1974. gadā, top Intas Brikšes pirmie raksti laikrakstam “Sports” par Jūrmalas pionieru nometnēm un skrējēju Jāni Iesalnieku.

1975. gadā pēc Rīgas 49. vidusskolas beigšanas Inta Brikše uzsāk studijas Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē Žurnālistikas katedrā. Studiju laikā top vairāki raksti LVU laikrakstam “Padomju Students”. Jau pirmajā kursā redakcijas izsludinātajā konkursā studentes raksts atzīts par labāko materiālu laikraksta pirmajai lappusei. Studiju 3. kursā Inta Brikše uzsāk strādāt par korespondenti laikrakstā “Padomju Jaunatne”. 1979. gadā absolvējusi LVU un iegūstot žurnālista kvalifikāciju.

Uzreiz pēc studijām uzsāk darba gaitas turpat LVU, kur no 1979. līdz 1981. gadam bijusi LVU izdotā laikraksta “Padomju Students” galvenā redaktore. 80. gados publicējusies arī tādos nozīmīgos tā laika žurnālos kā “Zvaigzne” un “Skola un Ģimene”.

1981. gadā uzsāk pasniedzējas darbu LVU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedrā.

No 1983. gada studē aspirantūrā Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. 1987. gadā aizstāv disertāciju “Latvijas PSR, Lietuvas PSR un Igaunijas PSR jauniešu laikrakstu un žurnālu noformējuma stilu raksturojums” un iegūst filoloģijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.

1987. gadā Intu Brikši ievēl par Žurnālistikas katedras vecāko pasniedzēju, bet 1992. gadā - docentes amatā.

1992. gadā Inta Brikše uzsāk vadīt Žurnālistikas katedru un aizsāk tās pārveidi par Komunikācijas studiju nodaļu. Jau drīz, ņemot vērā citu Rietumeiropas valstu pieredzi žurnālistu sagatavošanā, paplašinās katedras darbības sfēra, kas atspoguļojas katedras nosaukuma maiņā, to pārdēvējot par Komunikācijas un žurnālistikas katedru.

Kopš 1991./1992. māc. gada, kad tiek izveidota bakalaura studiju programma komunikācijas zinātnē, Inta Brikše ir Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktore.

1993. gadā Inta Brikšes darbības lauks ir masu mediju sistēma Latvijā, redakcijas organizācija, praktiskā žurnālistika.

90. gados Intas Brikšes docēto kursu vidū parādās kursi: “Komunikācijas teorijas”, “Masu mediju teorijas”.

1994. gadā Intai Brikšei pēc Latvijas Zinātņu akadēmija veiktās nostrifikācijas procedūras piešķir pedagoģijas doktora grādu (Dr.paed).

90. gados stažējusies Norvēģijā, Oslo Universitātē (University of Oslo), Zviedrijā un ASV, Dienvidkarolīnas Universitātē (University of South Carolina).

1995. gadā pēc atgriešanās no ASV Inta Brikše, LU rektora Jura Zaķa uzrunāta, kļūst par jaunizveidotā LU Ziemeļamerikas studiju centra vadītāju. LU Ziemeļamerikas studiju centrs tiek veidots “lai, organizējot sadarbību Latvijas augstskolu starpā, realizētu ciešus un ilgstošus kontaktus ar Amerikas universitātēm” kultūras, akadēmiskajā un pētniecības jomā. [6]

1999. gadā Intu Brikši ievēl asociētās profesores amatā.

90. gadu beigās Inta Brikše - Filoloģijas fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas vadītāja, ir viena no galvenajām LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) idejas un izveides līderēm, kura kopā ar kolēģiem no Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras un Socioloģijas katedras 1999. gada sākumā iesniedz priekšlikumus par sociālo zinātņu attīstību Latvijas Republikā. 1999. gada nogalē LU rektora Jura Zaķa norīkotajā darba grupā, kurā iekļauti arī asoc. prof. Juris Rozenvalds - Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, Aivars Tabuns no Vēstures un filozofijas fakultātes un asoc. prof. Tālis Tisenkopfs - Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras vadītājs, izstrādā LU SZF darbības programmu.

2000. gada 29. maijā LU Senāts lemj apstiprināt Intu Brikši par jaunizveidotās LU SZF dekāni. Otrreiz šai amatā viņa pārvēlēta 2005. gadā un LU SZF dekānes pienākumus pilda līdz 2009. gadam. Atbilstoši LU Satversmei LU dekānu var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Trešo reizi dekāna amatā atrodas no 2013. līdz 2014. gadam.

Par LU SZF tapšanas laiku Inta Brikše teikusi: “2000. gadā kļuvu par jaunas LU fakultātes - Sociālo zinātņu fakultātes - dekāni. Nevis tāpēc, ka biju vislabākā šim darbam vai pati to ļoti vēlējos, bet tāpēc, ka kolēģiem gan gribējās jaunu fakultāti, bet galīgi negribējās uzņemties organizēšanas, vadīšanas un citu -šanu klapatas un vēl piedevām riskus savai akadēmiskajai karjerai, kurā grūti atgriezties, ja to uz ilgāku laiku pamet citu nodarbju dēļ. Man kaut cik bija skaidrs, kas vispirms jāpaveic - jāuzliek jauns jumts un jāizremontē vairāki tūkstoši kvadrātmetru telpu (gan bez apjausmas, cik daudz naudas un laika vajadzēs). Bet man nebija nekādas nojausmas, cik daudz sava laika vajadzēs tērēt, lai no pasīva veidojuma iznāktu viena no lielākajām LU fakultātēm, kas ir arī spēcīgs sociālo zinātņu pētījuma centrs.”[11]

Pirmie seši gadi dekānes amatā iezīmējas ar pakāpenisku infrastruktūras sakārtošanu: ēkas renovāciju, telpu labiekārtošanu un modernizēšanu, kā arī ieguldījumiem “...jaunā, kvalitatīvā studiju satura attīstībā”.[2]

2005. gadā Intu Brikši ievēl profesores amatā komunikācijas zinātnē, apakšnozarē - komunikācijas teorija.

2005. gadā LU SZF pirmajā stāvā atklāj plašu un modernu nozares bibliotēku, kas 2007. gadā papildus iegūst Klusās lasītavas telpas. Sistemātiska jaunu informācijas resursu iegāde bibliotēku padara par vērtīgu politikas zinātnes, komunikācijas zinātnes, socioloģijas, sociālā darba, bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes resursu glabātāju.

Intas Brikše ir iniciatore doktora studiju programmas komunikācijas zinātnē izstrādei, kas tiek licencēta 2006. gadā.

Intas Brikšes vadībā izstrādāti un aizstāvēti 2 promocijas darbi: “Sabiedriskais medijs un sabiedriskais labums: Latvijas pieredzes analīze” (Ieva Beitika, 2015), “Interneta diskusijas un publiskā sfēra: iespaida izvērtējums Latvijas gadījumu studijās” (Ingus Bērziņš, 2012).

No 2010. līdz 2014. gadam Inta Brikše vada valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projektu “Nacionālā identitāte un komunikācija”.

Inta Brikše LU vēsturē paliks kā otrā sieviete, kas kandidējusi uz LU rektora amatu. 2011. gadā šim amatam viņu izvirza LU Studentu padome un LU SZF. Par to, kādai būtu jābūt ideālai LU, viņa saka: “...pētnieciski stiprai ar augstu studiju kvalitāti un spēcīgām zīmolu nozarēm, kas to padarītu pazīstamu. [..] atvērtai gan pret studentiem, gan pret sabiedrību kopumā - arī domājot par mūžizglītību, jo mums ir gan prakse, gan nepieciešamā kompetence”.[1]

Inta Brikše SZF docējusi kursus: “Komunikācijas teorijas”, “Mediju teorijas", “Ievads komunikācijas zinātnē”, “Informācijas sabiedrība: Teorijas un problēmas”, “Organizāciju komunikācija un kultūra”, “Ievads žurnālistikā”, “Sabiedrisko attiecību un reklāmas projekti“.

Inta Brikše kopš 2001. gada bija LU Senāta senatore, kopš 1991. gada - LU Satversmes sapulces locekle, LU Fonda Laimas Priedītes piemiņas stipendijas komisijas locekle.

Darbojusies Demogrāfijas, socioloģijas, politikas zinātnes, komunikāciju zinātnes profesoru padomē.

Inta Brikše vairākkārt saņēmusi LU rektora pateicības un atzinības rakstus par ieguldījumu LU attīstībā, augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā un nozīmīgu ieguldījumu SZF akadēmiskās infrastruktūras veidošanā un sakārtošanā.

2007. gadā saņēmusi LU Studentu padomes gada balvu nominācijā "Gada dekāns". 

2006. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu par sasniegumiem augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā, ieguldījumu augstākās izglītības sistēmas pilnveidē un attīstībā.

2007. gada novembrī Latvijas Valsts prezidents Intai Brikšei pasniedz Atzinības krusta apbalvojumu. Tas piešķirts par lielo ieguldījumu LU SZF izveidošanā, komunikācijas zinātņu studiju virziena iedibināšanā un attīstībā, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu akadēmiskās sadarbības veicināšanā.

Ārpus LU bijusi Baltijas mediju pētnieku asociācijas (Baltic Media Researchers Association) viceprezidente, Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācijas (European Communication Research and Education Association) biedre. Viņa līdzdarbojusies Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma labojumu sagatavošanā un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā “Par sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem”, kā arī izstrādājusi un papildinājusi Latvijas sabiedriskā medija koncepciju 2011. un 2012. gadā.

Prof. Inta Brikše dodas mūžībā 2014. gada 1. novembrī. Izvadīšana notiek no LU Lielās aulas. Apbedīta Rīgas Meža kapos.

2016. gadā dekānes piemiņai LU SZF izdod grāmatu “Komunikācija. Mediji. Universitāte”, kurā apkopotas Intas Brikšes publikācijas par nozīmīgiem Latvijas mediju attīstības un komunikācijas zinātnes jautājumiem. LU SZF atklāta Intas Brikšes auditorija un piemiņas plāksne.

Intas Brikšes pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas mediju sistēmas attīstību. Viņa ir autore daudziem nozīmīgiem komunikācijas zinātnes pētījumiem sākot no komunikācijas zinātnes izveidošanās sākumiem 20. gs. 90. gados līdz mūsdienīgiem starpdisciplināriem pētījumiem laikā pēc 2007. gada.

Pie Intas Brikšes zinātniskā devuma, kas raksturo komunikācijas zinātnes sākumposma pētījumus, minama monogrāfija “Towards a Civic Society” (1993), kas joprojām ir plašākais pētījums par Baltijas mediju vēsturi no pirmsākumiem līdz 20. gs. 90. gadiem un Intas Brikšes redakcijā iznākušais Latvijas Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas katedras veidotais rakstu krājums “Daudzveidība: žurnālistika un sabiedrība” (1998).

Nākamo komunikācijas zinātnes attīstības pētniecības posmu raksturo akadēmisko rakstu krājumi “Baltic Media in Transition” (2002), kurā I.Brikše ir līdzautore nodaļai par Latvijas mediju attīstību un “Informācijas vide Latvijā : 21.gadsimta sākums” (2006), kur Inta Brikše ir izdevuma redaktore. Inta Brikše ir galvenā redaktore Latvijas Universitātes Rakstu krājumiem: “Komunikācija : kultūra, sabiedrība, mediji” (2002), “Komunikācija : dzimtes pētījumi” (2003), “Komunikācija : kultūras un vēstures diskurss” (2005).

Intas Brikšes redakcijā iznācis izdevums “Latvijas republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa”(2007) un viņa ir līdzautore izdevumam “Vides vadība” (2011), kas raksturo komunikācijas zinātnes jaunāko pētniecības posmu.

Inta Brikše bijusi ārzemju zinātnisko žurnālu “Central European Journal of Communication” un “Journalism Research” redkolēģijas locekle.

Dati izgūti no Web of Science, SCOPUS un LU publikāciju un vēstures datubāzes. Skatīts 06.10.2021.